[bong.kas] | بوڠکس
Definisi : 1. terjongket hujung (atau pangkal): di situ ada sepokok kayu yg ~; 2. ki bangkit dgn cepat drpd berbaring (tidur): ia ~ dr tempat tidurnya dan terus pergi ke bilik kapten;terbongkas terjongket. (Kamus Dewan Edisi Keempat)